Modernisms Latvijā. 20.gs. 60. gadi

AVERSS
(PRIEKŠPUSE)
Ar trim atšķirīgas intensitātes matējumiem un motīvu detaļu apzeltījumu atveidoti fragmenti no Ulda Razuma veidotā grafiskā noformējuma pasta papīra komplektam (1968; zirdziņa motīvs) un grafiskais motīvs no Gunāra Kirkes veidotā skaņuplates "Džeza festivāls 68" apvāka (1968). Aversa augšā pa kreisi vertikāli vietots uzraksts LATVIJA, pa labi – gadskaitlis "2020".
REVERSS
(AIZMUGURE)
Ar diviem atšķirīgas intensitātes matējumiem un motīvu detaļu apzeltījumu atveidots fragments no Zinas Ulstes dekora kafijas servīzei "Saulīte" (1964–1970) un fragments no Martas Zigrīdas Staņas, Imanta Jākobsona un Harolda Kandera dzīvojamās mājas Brīvības ielā 313, Rīgā (1967), projekta. Reversa labajā malā no centra uz augšu vertikāli divās rindās vietots uzraksts "5 euro".
Modernisms Latvijā. 20.gs. 60. gadi
Nominālvērtība
5 eiro
Svars
26.25 g
Diametrs
forma: kvadrāts (32.00 mm × 32.00 mm; ar nošķeltiem stūriem)
Metāls
925° sudrabs
Kvalitāte
proof; ar dažādas intensitātes matējumu un detaļu apzeltījumu
Maksimālā tirāža
3 000
Gads
2020
56.00 €
Pievienot grozam Nav pārdošanā Šobrīd nav nopērkams Izpārdots
Pērkot 10 un vairāk viena vai dažādu veidu monētas, tiek piemērota apjoma atlaide. Šāda atlaide netiek piemērota numismātikas produktiem, kuriem noteikta īpaša cena.
Cena norādīta ar PVN.
Modernisms Latvijā. 20.gs. 60. gadi
Nominālvērtība
5 eiro
Svars
26.25 g
Diametrs
forma: kvadrāts (32.00 mm × 32.00 mm; ar nošķeltiem stūriem)
Metāls
925° sudrabs
Kvalitāte
proof; ar dažādas intensitātes matējumu un detaļu apzeltījumu
Maksimālā tirāža
3 000
Gads
2020
Monētas josta
Gluda.
Kalta
UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva)
Grafiskais dizains
Plastiskais veidojums
Par monētu

Sešdesmitie gadi. Divi vārdi, bet tie ir kā parole, kas ļauj uzsākt sarunu par izšķiroši nozīmīgu gadu desmitu 20. gadsimta Rietumu kultūrās – laiku, kad tika uzskaņots tonis dzīvesveidam, ko dēvējam par laikmetīgu. Ikvienam nāk prātā kāda ceļazīme – The Beatles mūzika, cilvēks kosmosā, hipiju brīvība, modes apcirptie mini svārki, bet pāri visam – sajūta, kura nākotnē solīja augošu dzīves intensitāti un labklājību.

Aukstā kara gaisotnē valstis uzturēja Rietumu un Austrumu bloka robežas. Tās sargāja kodolkara draudu mitoloģija, ko vienlīdz aktīvi kultivēja abpus "dzelzs priekškaram". Mēs Latvijā toreiz bijām mūra šaipusē. Te par paaudžu ideālu maiņu varēja ko nojaust tikai netieši, uztaustot kādus cauri ideoloģijas mūrim izlauzušos signālus. "Un tad nāca sešdesmitie" – ar šo izteicienu parasti tiek domāti destaļinizācijas un režīma liberalizācijas procesi PSRS. Cīņā par varu 1957. gada jūnijā PSKP CK pirmā sekretāra amatu saglabāja Ņikita Hruščovs (1894–1971), un sākās tā dēvētais Hruščova "atkusnis".

Kopumā nekas nemainījās – vien, lai pierādītu padomju iekārtas priekšrocības pār kapitālismu, PSRS fokusu pavērsa ne tikai uz militāro un smago industriju, bet intensīvi sāka attīstīt arī vieglās un pārtikas rūpniecības nozares, tādējādi dzīves stila pārmaiņas ienāca arī iedzīvotāju ikdienā. Viena no ideoloģiskā kursa korekcijām bija arī "dzelzs priekškara" bikla pavēršana. "Atkušņa" laiks iezīmējās ar lielākas brīvības un arī labklājības cerībām, bet kultūrā kā relatīvs apvērsums – pilnīga atteikšanās no oficiozi dogmatiskā Staļina laika naturālisma.

Mākslas brīvdomīgo formu uzplaukums, ko tolaik dēvēja par formālismu, nobiedēja politisko eliti, tāpēc ideoloģiskā kontrole neatlaida tvērienu no tēlotājmākslas, savukārt dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina segments varēja attīstīties brīvāk. Tādi bija sociālpolitiskie nosacījumi, kuri ļāva padomju modernismam viskonsekventāk uzplaukt tieši dizainā un arhitektūrā. Tā notika arī Latvijas PSR kultūrtelpā.

Iespējams, nav vienkārši apzināties, ka vēl nesenā pagātnē tapušie mākslas, dizaina un arhitektūras paraugi jau iekļaujami Latvijas kultūras mantojuma satvarā, vērtību uzskaites reģistros, kas apliecina radošā gara spēju pat aiz totalitārisma "slēgtajām durvīm" veidot intelektuāli brīvu telpu. Ar 20. gs. 60. gadiem saistāmi ikoniski artefakti gan porcelāna nozarē, gan grafiskajā dizainā, gan arī arhitektūrā un interjeros. Šā perioda mantojuma raksturlielums ir tā gaistošā daba. Sadzīves priekšmeti, iepakojuma dizains, interjeri un pat dzelzsbetona nami izzūd uz neatgriešanos, tomēr, balstoties uz padomju modernisma atklājumiem, ir skolojušās nākamās paaudzes.

Monētā ir izmantotas zīmes no arhitektu Martas Zigrīdas Staņas (1913–1972), Imanta Jākobsona (1934–1993) un Harolda Kandera (1927), porcelāna mākslinieces Zinas Ulstes (1928–2005), grafisko dizaineru Gunāra Kirkes (1926–1993) un Ulda Razuma (1944–2019) darbiem. Kā grafisko izteiksmes līdzekļu kopums tas ir liecinājums par modernisma stilistikas vienojošo fenomenu, bet vienlaikus tolaik arī tā tika runāts par iespējamo brīvību.

Piegāde
Lai iepirktos ērtāk, uzzini, kuru piegādes veidu izvēlēties
Lasīt vairāk

Laiks ir beidzies