Zelta saktas. Pakavsakta

PRIEKŠPUSE
(AVERSS)
Centrālajā daļā secīgi cits zem cita vietoti uzraksti "#Latvija", "#pakavsakta", "#8_12gs", "20 euro" un "#2017".
AIZMUGURE
(REVERSS)
Stilizēts 12. gs. pakavsaktas ar rēdžu galiem atveids.
Zelta saktas. Pakavsakta
Nominālvērtība
20 eiro
Svars
6.00 g
Diametrs
21.00 mm
Metāls
999.9° zelts
Kvalitāte
proof
Maksimālā tirāža
4000
Gads
2017
€ 270.00
Pievienot grozam Nav pārdošanā Šobrīd nav nopērkama Produkts ir izpārdots
Pērkot 10 un vairāk viena vai dažādu veidu monētas, tiek piemērota apjoma atlaide. Šāda atlaide netiek piemērota numismātikas produktiem, kuriem noteikta īpaša cena.
Cena norādīta ar PVN.
Zelta saktas. Pakavsakta
Nominālvērtība
20 eiro
Svars
6.00 g
Diametrs
21.00 mm
Metāls
999.9° zelts
Kvalitāte
proof
Maksimālā tirāža
4000
Gads
2017
Monētas josta
Gluda.
Kalta
Münze Österreich Aktiengesellschaft (Austrija)
Grafiskais dizains
Plastiskais veidojums
Par monētu

Kalējs kala debesīs,
Ogles bira Daugavā:
Saules meitas saktu kala,
Dieva dēla zobentiņu.

(Latviešu tautasdziesma)

Monēta ar pakavsaktas ar rēdžu galiem atveidojumu turpina Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā. Attēlam izmantotā 12. gs. bronzas pakavsakta no Gramzdas pagasta Upīšu kuršu ugunskapos atrasto senlietu klāsta bijusi kuršu vīriešiem raksturīga rota.

Pakavsaktas bija visplašāk izplatītās senās saktas un tagadējās Latvijas teritorijā izmantotas gandrīz 1 000 gadu. Senākās šā veida saktas jau 3.–5. gs. pēc Romas impērijas provinču līdzīgu saktu parauga tika darinātas un valkātas arī Austrumbaltijā. Greznās, ar krāsainu emalju rotātās saktas bija dārga un reta rota (Latvijā atrasti tikai daži to eksemplāri).

Vietējo pakavsaktu veidu attīstība Austrumbaltijā sākās 7. un 8. gs. mijā, kad sākotnēji vienkāršās pakavveida saktas ar atrotītiem galiem kļuva arvien populārākas un tika izmantotas kreklu un virsdrēbju saspraušanai un rotāšanai. Par tipisku rotu Latvijas teritorijā tās kļuva vēlajā dzelzs laikmetā (9.–12. gs.), kad tika darinātas gan no bronzas, gan dzelzs un sudraba. Tās lietoja gan vīrieši, gan sievietes.

10.–13. gs. vienlaikus ar pakavsaktām ar atrotītiem galiem tika darinātas un valkātas pakavsaktas ar daudzskaldņu, rēdžu, vāļu, magoņgalvu, zvērgalvu un pogu galiem. Arī saktu pakavveida loki darināti gan savērpti, gan pīti vai rotāti ar ģeometrisku ornamentu. Greznākajām saktām galus rotāja ornamentētas sudraba plāksnītes (sudraba platējums), bet vienkāršākās saktas bija veidotas no parastas bronzas stieples. Vēlajā dzelzs laikmetā tās izmantoja visas tagadējās Latvijas teritorijā dzīvojošās tautības, lai gan katrai no tām bija savas iecienītākās formas. Piemēram, lībiešiem plašāk sastopamas pakavsaktas ar magoņgalvu galiem, bet kuršiem raksturīgas pakavsaktas ar zvērgalvu un rēdžu galiem.

Pakavsaktas popularitāti saglabāja arī Livonijas periodā (13.–16. gs.), lai gan arvien vairāk tika izmantotas no Rietumeiropas aizgūtās dažādās riņķsaktu formas. Vienlaikus attīstījās arī jaunas, ar noteiktu simboliku saistītas pakavsaktu dekoratīvo galu formas, piemēram, saktas ar liliju vai ripu galiem. Tikai 17. gs. beigās pakavsaktas pilnībā tika aizstātas ar riņķsaktām.

Pakavsaktām veltīta otrā monēta triju zelta kolekcijas monētu sērijā "Zelta saktas". 2016. gadā izlaista ripsaktām veltīta monēta, bet 2018. gadā sēriju noslēgs monēta ar burbuļsaktas atveidu.

Piegāde
Lai iepirktos ērtāk, uzzini, kuru piegādes veidu izvēlēties
Lasīt vairāk

Rezervācijas laiks ir beidzies