Lestenes baznīca reiz bija krāšņākais vēsturiskais dievnams Latvijas laukos. 1704.–1709. gadā slavenais Kurzemes hercoga Ventspils kuģu būvētavas koktēlnieks Nikolauss Sēfrenss, jaunākais, pēc Lestenes muižas īpašnieka Karla Frīdriha fon Firksa pasūtījuma radīja kokgriezuma iekārtu. Viens no Latvijas kultūras kanona 15 vizuālās mākslas šedevriem ir N. Sēfrensa darinātais Liepājas Sv. Annas baznīcas altāris, bet Lestenē papildus līdzīgam altārim atradās vesels šā meistara veidots ansamblis – kancele, biktssols, ērģeļu prospekts, baznīcēnu soli, patronu loža. Latvijas izcilākā baroka laika ērģeļu būvētāja Korneliusa Rāneusa 1707. gadā darinātais instruments atradās aiz grezna ērģeļu prospekta, kur mehānismi spēles laikā kustināja kokā grieztās figūras – eņģeļi spēlēja instrumentus, sita timpānus un cilāja spārnus, ķēniņš Dāvids diriģēja, bet visam pāri spārnus vēdīja liels ērglis. Mākslas, garīguma un mūzikas iedarbības spēks Lestenes baznīcā sasniedza tādu pakāpi, ka baznīcēni krita ceļos un sauca: "Ak, svētā Lestene!" Ar šo teicienu pausts galējs pārsteigums, sajūsma un pacilātība, tas vienmēr saistīts ar Lestenes baznīcu un iegājis latviešu tautas folklorā.
Lestenes baznīca ārēji ir skarba un vienkārša kā visas senās Kurzemes baznīcas, bet iekšpusē kokgriezuma iekārta sabalsojās ar interjera bagātīgo barokālo apdari – korintiskā ordera pilastriem, zeltītām konsolēm, rozetēm, eņģeļu galviņām. Gandrīz līdz 2. pasaules kara beigām viss brīnumaini bija saglabājies sākotnējā izskatā, pat smilšu pulkstenis uz kanceles malas gadsimtu ritumā nebija zaudējis nevienu no savām stikla piltuvēm. Tad sākās posta laiks. 1945. gada februārī padomju artilērijas apšaudē nodega baznīcas tornis, tika sašauts altāris. Pēckara laikā baznīca tika sistemātiski demolēta, bet 1967. gadā ēkā iekārtoja graudu kalti. Par skulptūru izglābšanu jāpateicas māksliniekam Jurģim Skulmem, savukārt saglabājušās Lestenes baznīcas kokgriezuma iekārtas daļas 1964. gadā pārveda uz Tukuma muzeju. 1973. gadā visas ansambļa sastāvdaļas tika sakopotas Rundāles pils muzejā, kur tās kopš 1983. gada bija apskatāmas daļēji restaurētā veidā.
Sākot ar 2002. gadu, Lestenes Evaņģēliski luteriskā draudze pamazām atjauno baznīcas ēku, taču vēl pabeidzama celtnes atjaunošana, baznīcā atkal izvietojama un restaurējama kokgriezuma iekārta. Kopš 2012. gada baznīcā atkal stāv kokgriezumiem rotātais biktssols, ir atjaunoti barokālie baznīcēnu soli. Tas notiek tikai par ziedojumiem un nelielu projektu naudu. Šī monēta nav piemiņas zīme zaudētam šedevram, tā ir aicinājums sabiedrībai un katram cilvēkam palīdzēt atgūt Latvijas izcilāko baroka dievnamu, sadziedēt dziļās kara un padomju varas radītās brūces Lestenē.
Uz monētas redzami divi baznīcas altāra elementi – eņģeļa galviņa un akanta lapu vijums altāra sānu dekorā. Zelta monēta atgādina par Lestenes baznīcas izcilo mākslas vērtību un simboliski iezīmē N. Sēfrensa bagātīgi zeltīto kokgriezumu greznību.
