Bērna uztvere ir kā nepiesārņots avots, ko vēl nav saduļķojuši pieaugušo pasaules uzskati. Latvijas Banka 2008. gadā pulcināja bērnus zīmējumu konkursā "Mana sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas dizaineru. Ļoti grūtajā konkursa uzvarētāja izvēles gaitā augstāko vērtējumu guva sešgadīgā rīdziniece Emīlija Adumāne, kuras viena "laca" zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas "Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis. Šo rožaino tēlu galeriju, kas liecina par visu pasaules pasaku sivēnu izcilo pedagoģisko nozīmi, varētu turpināt.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi. Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā eksponētās Teodora Zaļkalna skulpturālās cūkas šņukuru gludi nomīlējušas jau daudzas Latvijas bērnu paaudzes.
