XX gs. sākums Rīgai iezīmējās ar ekonomisku uzplaukumu. 1901. gadā notika grandioza Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde, kas atspoguļoja rūpniecības un amatniecības sasniegumus. Pilsētas centrālā daļa aiz bulvāriem kļuva par unikālu Eiropas mēroga jūgendstila pilsētbūvniecības ansambli.
1. pasaules karš Rīgu uz vairākiem gadiem padarīja par piefrontes pilsētu, no kuras uz Krievijas iekšieni tika evakuētas rūpnīcu iekārtas un citas vērtības.
Kara beigās sabrūkot Krievijas impērijai, 1918. gada 18. novembrī tika proklamēta jauna valsts - Latvijas Republika. Pēc divu gadu ilgajām atbrīvošanās cīņām tā saņēma mantojumā karā daudz cietušu un izpostītu zemi. Arī Rīga bija zaudējusi daudz no savas saimnieciskās varenības. Taču nepilnos desmit gados Latvijas galvaspilsēta spēja pārveidot saimniecību atbilstoši jaunās valsts vajadzībām. Rīga ar savu sakoptību un plaukstošo kultūru ieguva "mazās Parīzes" apzīmējumu.
Pēc 20 gadu miera perioda jaunu postu un zaudējumus atnesa 1940. gadā sākusies padomju okupācija, iedzīvotāju deportācijas un 2. pasaules karš. Divu lielvaru spiesta, daļa latviešu un citu tautību rīdzinieku aizklīda tālu pasaulē. Mainījās pilsētnieku etniskais sastāvs, arī Rīgas veidols, kultūras un sabiedriskā dzīve.
1991. gadā, sabrūkot PSRS, Latvija atkal kļuva brīva, un Rīga pirmo reizi sagaida nozīmīgu jubileju kā neatkarīgas valsts galvaspilsēta.
Par XX gadsimtā izcīnītās un atgūtās valstiskās neatkarības simbolu kļuvis pēc tēlnieka Kārļa Zāles meta 1935. gadā Rīgas centrā uzceltais Brīvības piemineklis. Monētas reversā atveidots Brīvības tēls pieminekļa smailē.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Rīga atguva 1925. gadā apstiprināto pilsētas ģerboni, kas redzams monētas aversā.
