Izvēlieties valodu
Daci Lielo gribas dēvēt par gleznošanas lielmeistari – gan viņas darbu dižo izmēru, gan daudzskaitlīgo figurālo kompozīciju dēļ –, bet jo īpaši – kā Latvijas dabasskatu tēlojumu autori.
Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos un otrās tūkstošgades pirmajos gados figūras ir neatņemama Daces Lielās gleznu kompozīciju daļa. Cilvēktēli ir savas iekšējās pasaules vērotāji neatkarīgi no tā, vai tiem līdzās šajā pasaulē dzīvo mūzikas instrumenti, sadzīves priekšmeti vai daba. Gleznas skatītājs ir meditatīvas ilgstamības aculiecinieks. Īpaši ainās, kur valda tikai viens – zaļais, zilais vai tumšmelnais – krāstonis, tas piepilda un pārpludina visu audekla gaisotni, tajā mītošie tēli šķiet vairāk piederīgi dzejas valodas pasaulei, ne ikdienas runai. Iedomātais stāsts vai notikums noslēdzas pats sevī: tēli iznirst, ir klātesoši un tajā pašā laikā izvairīgi.
Taču, laikam ritot, pakāpeniski aizvien pieaug tieši pašas ainavas, dabas stāsts, līdz tas kļuvis par dominējošu. Jūra, jūra un vēlreiz jūra – smilts un debesjums dažnedažādās attiecībās, gadalaikos un gaismojuma apstākļos. Gleznām it kā paužot – skat, cik bezgalīgs un nebeidzams ir šis vēstījums! Savukārt jaunākos dabasskatu gleznojumos panorāmiskumu aizstāj aizvien pietuvinātāks skats: dīķmala, purva slīkšņa, brikšņi, pilnzieda pļavas stūris. Personisks, savs īpašais skatpunkts, kurš nejauši ieraudzīto, fragmentāro padara par ievērības cienīgu mākslas faktu.
Dace Lielā stāsta:
"Kad iestājos gleznotājos akadēmijā, sākotnēji nezināju, ko darīt, – vīzijas nebija. Nācās visu izdomāt. Piemēram, mācību gados daudz zīmētas figūras – tu uzradi cilvēku, bet realitātē jau tāda cilvēka nemaz nav…
Manos darbos agrāk cilvēki bija dabā, sasaitē ar to. Man patika parafrāzes: meitene spēlē flautu, otra tajā pašā laikā pin bizi. Abas it kā izpilda vienu un to pašu kustību, bet saturs dažāds. Man patika meklēt līdzības ar mūzikas instrumentiem – akordeons, plisēti svārki, vēdeklis… arī puisis ar meiteni.
Deviņdesmitajos bija tāds periods, kad Rīgā saradās pilnas ielas ar muzikantiem, tā arī radās šie motīvi.
Bet tad interesantāks kļuva tas, kas ierasti bija fons, – ainava. Viduslaikos, renesansē pilnīgi visa fona ainava tika izsmalcināti izstrādāta līdz pēdējam sīkumiņam, pēc tam tas pazūd. Skatiens tiek pievērsts kaut kam galvenajam, pārējais ir nebūtisks.
Lielie formāti gleznām, īpaši ainavām, ļauj būt vairāk iekšā. Arī tehniskā gleznošana ir pilnīgi savādāka. Man patīk strādāt ar lielu, platu otu, kuru var pagriezt dažādos rakursos un iegleznot arī ļoti smalkas detaļas. Es krāsu leju, arī kaut ko uzšļakstu, dažādi manipulēju, jo nav pacietības sīkumus darināt. Pati klātbūtnes sajūta ir galvenā, to svarīgi panākt. Protams, var uz audekla uzlikt lielās attiecības – zeme, debess – un vairāk neko, taču es redzu visus sīkumiņus gribot negribot. Acs klejo un ierauga tos.
Man būtiski – iestādīt savas acs asumu, jo tas atklāj visu smalko, vieglo. Dienas vidū, kad visu var labi saskatīt, tad jāpēta, lai pēc tam darbnīcā šo kopumu uzgleznotu. Īpašus mirkļus neķeru, man vajadzīga stabila vieta un gaisma. Ja "Pelēka diena" – tad no rīta līdz vakaram!
Skices? Nē, man tēls ir galvā. Jau akadēmijas laikā man skicēt nepatika, jo nekas no tām neizauga. Tik daudz kas atkarīgs no detaļām, no tā, kā tieši tās tu gleznieciski atrisini."
Izglītība
2003 Maģistra grāds mākslā, Latvijas Mākslas akadēmija
1984–1987 Prof. Eduarda Kalniņa meistardarbnīca
1975–1981 Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļa
1968–1975 Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola
Izstādēs piedalās no 1980. gada
Pedagoģiskais darbs
2001–2004 un 2008–2013 Lektore Latvijas Mākslas akadēmijas Zīmēšanas katedrā
Apbalvojumi
2017 Triju Zvaigžņu ordenis
2024 Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balva "Kilograms kultūras" kategorijā "Vizuālā māksla"
2015 Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balva "Kilograms kultūras" kategorijā "Vizuālā māksla"
2001 Kultūras ministrijas stipendija radošajai darbnīcai starptautiskajā mākslas centrā Cite (Parīze, Francija)
1982–1986 Godalgas un medaļas par atsevišķiem mākslas darbiem jauno mākslinieku izstādēs Latvijā, Francijā, Padomju Savienībā, Čehoslovākijā, Bulgārijā, Vācijas Demokrātiskajā Republikā
Personālizstādes
Galerija "Daugava"
2025 "Gleznas"
2023 "Gleznas"
2019 "Gleznas"
2017 "Gleznas"
2016 "Gleznas"
2015 "Gleznas"
2013 "Gleznas"
2009 "Gleznas"
2007 "Gleznas"
Cēsu Izstāžu nams
2010 "Gleznas"
Mālpils Kultūras centra izstāžu zāle
2018 "Gleznas"
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
2005 "Gleznas"
Rīgas galerija
2000 "Gleznas"
1998 "Melnas, zaļas un citas gleznas"
1997 "Didaktiskas gleznas"
1996 "Gleznas"
1993 "Gleznas"
Galerija "Kolonna"
1992 "Gleznas"
1986 – izstāde 8. glezniecības biennāles ietvaros Košicē (Čehoslovākija)
Kopš 1980. gada piedalījusies vairāk nekā 20 dažādās grupu izstādēs
Latvijā, Padomju Savienībā, Rietumberlīnē, Dānijā, Nīderlandē, Amerikas Savienotajās Valstīs, Francijā, Beļģijā, Polijā
