"Aizver savas acis," saka Jānis Zeltamute, vērsdamies pie tiem, kas atrodas svēta tēla priekšā, jo ne jau apskatīšana, izmantošana, bet kvēls lūgums ir galvenais šajā neizdibināmajā norisē. Ilmārs Blumbergs, zīmēdams monētas reversam Madonnu ar bērnu, šķiet, atsaucies Zeltamutes ieteikumam, jo puspievērtie sievietes plaksti raida netiešu, maigu skatu uz jauno dzīvību, un vienlaikus mākslinieks to pavērš iekšup, kādas par mums augstākas būtnes nākamības redzējumā un aizlūgumā par gaidāmo. Jaundzimušais vēl nav modies, vēl neapzinās savu esmi.
Noslēpumaina saikne pastāv starp radītāju un dzīvību, starp mākslinieka tēlojumu un tā uzlūkotāju. Dievmātes ikona ir mātes mīlestības simbols, kas ietver radīšanu un audzināšanu, nebeidzamas rūpes par tiem, kas dzīves ceļos, par dažādu risku un nelaimju apdraudētajiem. Tā ir viena no uzrunātākajām svētbildēm visos laikos, jo pie tās cilvēki vēršas, lai stiprinātos cerībā un ticībā.
Monētas aversā spoguļgludā izplatījumā rotājas divas zeltītas sirdsveida lapas. Sižetiski skopajā kompozīcijā ietverts divkāršs vēstījums. Pirmā vēsts tieši norāda uz zemkopju kultūrai raksturīgo augu valsts simboliku: svaigs divlapu dzinums kā dzīvības asns. Otrā ir slēptāka un tāpēc daudznozīmīgāka. Lūpas un skūpsts kā dzīvības spēka devēja, uzticības un cieņas simbols, kā mīlestības un erotikas zīme, arī kā Jūdas skūpsts... Vārdu sakot - cilvēka dzīves pieredzes koncentrāts.
Pēdējo gadu desmitu laikā būtiski mainījusies ļaužu izpratne par klasiskajām vērtībām. Jaunu cilvēku prātos Madonna šodien asociējas ar dziedošu popdīvu, savukārt vārdu "ikona" (grieķu valodā "eikōn" - attēls), kas gadu simtiem lietots kristiešu baznīcas svētbildes apzīmējumam, tagad liela sabiedrības daļa pazīst kā datorzinību ābeces terminu. Tas sola iespēju iedarbināt programmu vai izpildīt kādu atsevišķu uzdevumu.
Izpratne par Dzīvības brīnumu ir programma un uzdevums, ko mums dāvā šī monēta.
