Gadskārtu monēta

Materiāls 925° sudrabs

Gads 2014

Tirāža 10000

Mākslinieki Grafiskais dizains: Arvīds Priedīte Plastiskais veidojums: Ligita Franckeviča

Šī monēta vairs nav pieejama pārdošanā. Monēta paliek tikai kolekcionāru īpašumā un mūsu arhīvā kā stāsta liecība.

1/2

Tehniskais apraksts

Nominālvērtība: 5.00 eiro

Svars: 22 g

Metāls: 925° sudrabs

Diametrs: 35 mm

Kvalitāte: proof

Maksimālā tirāža: 10000

Gads: 2014

Monētas josta: Uzraksti LATVIJAS BANKA un LATVIJAS REPUBLIKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

Kalta: Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande)

Grafiskais dizains: Arvīds Priedīte

Plastiskais veidojums: Ligita Franckeviča

Averss

(priekšpuse)

Centrā – saule, ap kuru aplī kārtoti četriem gadalaikiem raksturīgo lauku darbu veicēju tēli: malkas cirtējs (ziema), sējējs (pavasaris), labības novācēja (vasara) un labības kūlējs (rudens). Gar monētas malu aplī izvietoti visu gadalaiku noslēdzošo mēnešu senie nosaukumi: SVEČU MĒNESIS, LAPU MĒNESIS, RUDZU MĒNESIS un SALA MĒNESIS. Monētas labajā pusē uzraksts 5 EURO.

Reverss

(aizmugure)

Centrā attēlots tradicionālais latviešu istabas rotājums – kartupelis ar tajā saspraustiem salmiem –, ap to aplī kārtoti latviešu gadskārtu ieražas raksturojoši tēli: Ziemassvētku vecītis, meitene Lieldienu šūpolēs, Jāņu svinētājs un ķekatnieki, kas apciemoja lauku sētas laikā no Mārtiņiem līdz Meteņiem. Gar monētas malu aplī izvietoti gadskārtu nosaukumi: ZIEMASSVĒTKI, METEŅI, LIELDIENAS, ŪSIŅI, JĀŅI, MĀRAS, MIĶEĻI un MĀRTIŅI. Labajā pusē no centra slīpi uz augšu vērsts uzraksts LATVIJA, malā pa labi – gadskaitlis 2014.

Video

Mākslinieki

Grafiskais mākslinieks

Arvīds Priedīte

Plašajā, spilgtām, atšķirīgām personībām bagātajā latviešu tekstilmākslinieku saimē Arvīds Priedīte allaž bijis pamanāms ar negaidītiem kompozicionāliem risinājumiem, īpaši ar gobelēna tehnikā austo objektu telpiskumu, iekļaujot un izceļot tā nozīmi tēlainībā. Telpiskumu bieži vien veiksmīgi apvieno ar atsevišķu tēlu vai kompozīcijas daļu hiperreālistisku atveidojumu (Durvis (1977); Via Appia (1979); Kāda cilvēka atdzimšana (1983); Senču laiva (1984) u.c.). 20. gs. 80.–90. gados, kad latviešu...

Uzzināt vairāk

Plastiskais veidojums

Ligita Franckeviča

Ligita Franckeviča ir dzimusi plastiķe. Ja viņas izjūtai un roku prasmei pār visu būtu teikšana, pasaule pārvērstos glāsmaini apaļotās, līgani vienotrā pārplūstošās formās. Tā būtu pasaule bez mēmām plaknēm, asiem stūriem, griezīgām šķautnēm – pašpietiekamas lietas un pašcieņas pilnas būtnes ar liega klusuma telpu apkārt. Ar maigām, samtainām gaismēnām. Dažkārt pat ar savu iekšēju starojumu. Tēlniece visvairāk strādā bronzā, kas viegli "iztek līdzi mūsu iegribām" (T. Zaļkalns), bet labprāt arī...