Jūgendstilam ir daudz vārdu (Art Nouveau, Modernismo, stiļ modern, Stile Liberty, Sezessionstil u.c.) un seju, bet tas nenoliedzami ir arhitektoniskās dekadences krāšņākā izpausme. Jūgendstils Rīgas vēsturiskajā centrā lietišķo skaistajā pārveidoja 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Namu utilitāro elementu izteiksmīgais mākslinieciskais traktējums un no eklektisma mantotais dekoratīvisms veselus daudzstāvu namu kvartālus ietērpa atbilstoši simbolistu glezniecības un dzejas noskaņām. Namu fasādes kā monumentāli skatuves priekškari tiecās atdalīt, pasargāt privātās dzīves telpu no publiskās ielas. Taču izrādīšanās tieksme it visā - koķetās sfinksas, plašie balkoni un balustrādes, milzu atslēgas caurumus atgādinošas logailas, antīko masku grupas un solo virtenes - nebeidz atgādināt par mūžīgu teātra uzvedumu, kas rit gan aiz šo namu sienām, gan šaipus, iesaistot ikvienu.
Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde 1901. gadā ļāva iepazīt jūgendstila iezīmes, izglītojot un ieinteresējot potenciālos pasūtītājus. Tapušo dzīvojamo un arī sabiedrisko ēku spilgtais savdabīgums ir mūsdienu Rīgas lepnums, un, atzīstot, ka Rīgā ir Eiropā augstvērtīgākā jūgendstila ēku kolekcija, pilsētas vēsturiskais centrs 1997. gadā iekļauts UNESCO pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā. Jūgendstila celtnes Rīgā pārsteidz gan ar kvantitāti, gan ar māksliniecisko kvalitāti visu periodam raksturīgo stilistisko izpausmju risinājumos, gan arī ar harmoniju proporcijās un precīzu vides konteksta izjūtu.
To daudzo izcilo arhitektu vidū, kas Rīgai projektēja jūgendstila namus, bija arī nākamā pasaulslavenā kinorežisora Sergeja Eizenšteina tēvs Mihails Eizenšteins (1867-1921). Viņa radošā rokraksta spilgtākie paraugi ir ēkas Elizabetes un Alberta ielā, un ekspresīvā maska, kas rotā vienu no šiem namiem, atveidota starptautiskās monētu programmas "Pasaules mazākās zelta monētas" 1 lata monētas reversā.
