Latvija ir studentu zeme - pēc studentu skaita uz 10 tūkst. iedzīvotāju tā ir otrajā vietā pasaulē. Latvijas Universitātes nosaukums liecina par šīs mācību iestādes īpašo statusu, jo parasti augstskolas nenosauc valstu vārdos. Tā ir tikai gadu jaunāka par Latvijas valsti, un, kā atzīst zinātnes vēsturnieks akadēmiķis Jānis Stradiņš, "Universitātes dibināšana ļāva apvienot vairumu svešatnē izkliedēto latviešu zinātnieku un zinātniski orientēto praktiķu, ļāva izaudzināt jaunu latviešu zinātnieku paaudzi, aizsākt latviešu zinātniskās terminoloģijas izkopšanu dažādās nozarēs."
Latvijas Universitātei izdevies vairot akadēmisko garu un intelektuālo potenciālu, lai gan bija jāpārvar 2. pasaules kara postījumi un padomju okupācijas ideoloģiskās un politiskās represijas. Latvijas Universitāte ir vienīgā klasiskā tipa universitāte Latvijā, valsts lielākā un plašākā augstskola, kur eksaktās, humanitārās un sociālās zinātnes apgūst 23 tūkst. studentu. Studijas sniedz akadēmiskās un profesionālās zināšanas un veido analītisku domāšanu un izpratni par procesiem.
Latvijas Universitāte veidojas par pētnieciskā tipa universitāti, kas arvien spēcīgāk pieteiks savu vietu Eiropas vadošo universitāšu pulkā. Tas labi saskan ar Eiropas Savienības plāniem palielināt Eiropas zinātnieku konkurētspēju pasaulē. Mērķa sasniegšanai ir vērā ņemama iestrāde, jo Latvijas Universitātē darbojas vairāk nekā 20 zinātnisko institūtu, un, piemēram, tieši šeit Dr. phys. Agra Gailīša vadībā pirms 10 gadiem tika veikts unikāls eksperiments, kas pirmo reizi pasaulē apstiprināja Zemes magnētiskā lauka veidošanās teoriju.
21. gadsimtā Latvijas Universitāte turpina pastāvēt kā tradīcijām bagāta un akadēmiski stipra mācību iestāde. To neapšaubāmi par savuAlma Mater sauks vēl daudzi zinātkāri jaunieši.
