Mūsdienās Valmiera ir lielākā Vidzemes novada pilsēta ar attīstītu ražošanu un tirdzniecību, bet 13. gs. tagadējā Valmieras apkārtne ietilpa latgaļu apdzīvotajā Tālavas novadā. Pilsēta veidojusies pie sena tirdzniecības ceļa, kas gar Gauju veda no Baltijas jūras piekrastes uz igauņu un krievu apdzīvotajām zemēm.
13. gs. sākumā vācu iekarotāji sāka nostiprināties tagadējā Ziemeļlatvijas teritorijā. 1224. gadā Valmiera nonāca Zobenbrāļu ordeņa pakļautībā. 1283. gadā celtā Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca un Zobenbrāļu ordeņa mūra pils ar blakus esošo amatnieku un tirgotāju apmetni bija Valmieras pilsētas pirmsākums. Lai gan nav precīzi zināms, kad Valmierai piešķirtas pilsētas tiesības, tā noteikti atzīstama par vienu no vecākajām Latvijas pilsētām. Ir uzskats, ka pilsētas tiesības tai ir no 1323. gada, kad pilsētai jau bija savs maģistrāts. 14.-16. gs. Valmiera bija Hanzas savienības locekle. Lai gan vairākkārt krievu, poļu un zviedru karaspēku un ugunsgrēku nopostīta, 18. gs. beigās tā kļuva par apriņķa centru. Caur pilsētu gāja pasta ceļš, kas saistīja Sanktpēterburgu ar Rietumeiropu.
Valmierā jau kopš 18. gs. vidus darbojušās vairākas mācību iestādes, kurās par pedagogiem strādājuši un kuras beiguši ievērojami latviešu izglītības un kultūras darbinieki. Liela nozīme jauno izglītības darbinieku sagatavošanā bija Valmieras Skolotāju semināram, kas dibināts Rīgā 1894. gadā, bet no 1902. gada līdz 1917. gadam darbojās Valmierā. Pašlaik Valmierā atrodas Vidzemes augstskola, kas sagatavo biznesa vadības, informācijas tehnoloģiju, komunikācijas un sabiedrisko attiecību, politoloģijas un tūrisma vadības un organizācijas speciālistus.
Valmierā darbojas profesionāls teātris - Valmieras Drāmas teātris -, kultūras dzīvē nozīmīgas ir izstādes galerijā "Laipa", bet Sv. Sīmaņa baznīcā notiek klasiskās mūzikas koncerti. Valmierā regulāri tiek rīkoti dažādi kultūras festivāli, kas pulcē dalībniekus un skatītājus no visas Latvijas. Jāņa Daliņa stadionā notiek dažādas starptautiskas sporta sacensības.
