Kalējs kala debesīs,
Ogles bira Daugavā:
Saules meitas saktu kala,
Dieva dēla zobentiņu.
(Latviešu tautasdziesma)
Monēta ar 3.–4. gs. ripsaktas atveidojumu ievada Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā.
Latvijas teritorijas iedzīvotāju rotu klāstā saktas parādījās laikā, kad Austrumbaltijas teritorija un tās iedzīvotāji pirmo reizi minēti rakstītajos vēstures avotos. Kornēlijs Tacits (56–117) darbā "Ģermānija" minēja ģermāņiem kaimiņos dzīvojošos aistus, kas vāc dzintaru – "(..) jēlveidā salasa, neapstrādātu nes tirgū un maksu saņem brīnīdamies."Dzintars bija viena no maiņas precēm, kas veicināja arī kultūras kontaktu uzplaukumu. Šo kontaktu rezultātā Austrumbaltijā nonāca romiešu monētas un Romas impērijas provincēs darinātās lietas, galvenokārt rotas.
Saktu izmantošanas vēsturi Latvijas teritorijā aizsāka dažādas agrā dzelzs laikmeta (1.–4. gs.) saktas – t.s. acu saktas, tutulsaktas, šķēršu saktas, stopsaktas un apaļas ripsaktas ar ažūra rotājuma riteņa, krustojumu un ugunskrusta motīviem. Senākās saktas tika ievestas, bet drīz vien amatnieki, izmantojot šos paraugus, sāka darināt saktas, to formās atspoguļojot vietējos estētiskos un garīgos priekšstatus. Saktas apģērba saspraušanai un rotāšanai izmantoja gan vīrieši, gan sievietes, gan bērni. Saktu formai un rotājumam piemita gan apģērba saturēšanas, gan arī sargājošas (rota kā amulets) funkcijas. Mainījusies forma, izmērs un materiāls, bet saktas kā viens no populārākajiem rotu veidiem saglabājušās līdz pat mūsdienām.
Madonas novadā Dzelzavas Jaunzemju kapulaukā savrupatrastā ripsakta, tāpat kā visas citas tā laika saktas, lieta no bronzas. Ažūrā, caurlauzuma tehnikā darinātā Dzelzavas Jaunzemju ripsakta ir īpaša, vienlaikus lakoniska un grezna rota – tās diskveida virsmā izvietotie caurlauzumi veido sarežģītu ģeometrisku ornamentu. Saktas spožā bronzas virsma un caur caurlauzumiem redzamais kontrastējošais tērpa audums, saktu valkājot, radīja ļoti dekoratīvu iespaidu. Iespējams, ka ripsaktai un tās rotājumam bija arī amuleta funkcijas, atspoguļojot šajā laikā zemkopju sabiedrībā arvien lielāku nozīmi iegūstošo saules kultu. Tā pauž arī rotāciju, dinamismu un nepārtrauktību.
